Sazinieties ar mums!
Izskatīsim sīkāk Jūsu situāciju.
Pirmās sarunas laikā izvērtēsim Jūsu situāciju un vienosimies par nākamajiem soļiem.
Maksātnespējas procesa pieteikuma tiesai sagatavošana, papildus dokumentu pieprasīšana un apkopošana.
Saistību dzēšanas plāna izveide iesniegšanai tiesā t.sk. maksājumu tabulas sagatavošana.
Atbilžu, paskaidrojumu un pietiekumu sastādīšana administratoram un tiesai visa procesa laikā.
Minimālās algas palielināšanās no 2025. gada 1. janvāra no 700 uz 740 eiro ietekmēs arī fizisko personu maksātnespējas procesa izmaksas.
Dokumentācijas sagatavošana procesa uzsākšanai var aizņemt līdz pat vienam, diviem mēnešiem, tādēļ, ja šis jautājums Jums ir aktuāls, tad jāņem vērā, ka ir atlicis maz laika, lai līdz gada beigām iesniegtu dokumentus tiesā!
Juridisko zinātņu maģistre. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē (2005), vairākus gadus strādājusi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, A/S “Latvijas Krājbanka” un A/S “Danske bank Filiāle Latvijā”.
Juridisko zinātņu maģistrs, izglītību ieguvis Latvijas Universitātē (1978), ilgus gadus bijis Rīgas 1.valsts notariāta kantora vecākais valsts notārs. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas biedrs kopš 1994.gada. Darbojies kā lektors. Latvijas Pirmās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis.
Ja neatrodiet atbildi uz savu jautājumu, droši sazinieties ar mums un mēs Jums atbildēsim.
Maksātnespējas procesu var ierosināt persona:
Šādas tiesības kreditoram ir atzītas ar 2021.gada 25.februāra Senāta Civillietu departamenta spriedumu. Konkrētajā civillietā persona atdāvināja saviem bērniem sev piederošus īpašumus laikā, kad starp valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā aizdevēju un fiziskām personām kā aizņēmējiem bija noslēgts aizdevuma darījums. Kreditors vērsa savu prasījumu pret vienu no atdāvinātajiem īpašumiem, pamatojoties uz Civillikuma 1927.pantu. Tiesvedības laikā dāvinātājiem tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.
Senāts spriedumā norāda, ka Civillikuma 1927.pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks (mantas dāvinātājs) nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā.
Senāta ieskatā Maksātnespējas likuma 164.panta kārtībā pieņemtais lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata ir radusies parādsaistība, tāpat ar šo lēmumu netiek izlemts jautājums par kreditora statusa zaudēšanu attiecīgajā saistībā. Lēmums piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, viņam vienīgi nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem.
Senāts atzīst, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana parādniekam nav šķērslis šā tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai prasības tiesvedības kārtībā gadījumā, ja maksātnespējas procesa norises gaitā uzdāvinātā manta nekļūst par parādnieka mantu tādēļ, ka tā neatbilst noslēgto bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumiem.Lieta Nr.SKC-32/2021 (C33525715)
Jums vai maksātnespējas administratoram ir jānosūta tiesu izpildītājam iesniegums ar lūgumu apturēt izpildu lietvedību saskaņā ar Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 8. punktu. Vēlams iesniegumam klāt pievienot tiesas nolēmuma kopiju, ar kuru pasludināta maksātnespēja.
Maksātnespējas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Maksātnespējas likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā ir definēts saistību izpildes princips, kurš noteic, ka maksātnespējas procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā. Tas nozīmē, ka maksātnespējas procesā būtu īstenojamas tikai tādas darbības, kuru mērķis ir pēc iespējas lielākā apmērā apmierināt kreditoru prasījumus, kas izriet no parādnieka uzņemtajām saistībām.[1]
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 128. panta trešajai daļai fiziskās personas maksātnespējas process secīgi sastāv no bankrota procedūras, kurā tiek apzināta un pārdota parādnieka manta (ja tāda ir) un no tās realizācijas iegūtie naudas līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un saistību dzēšanas procedūras, kuras laikā parādnieks veic maksājumus kreditoriem no saviem ienākumiem.
Maksātnespējas likuma 161. panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā ir tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas (skat. Maksātnespējas likuma 172. panta ceturto un piekto daļu).
Vienlaikus Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajā daļā noteikts, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šī panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas. No minētās tiesību normas izriet, ka visiem neto (faktiskajiem) ienākumiem, ko parādnieks saņem, viena trešdaļa novirzāma kreditoriem, taču, ja ienākumi ir mazāki nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga, tad vismaz viena trešdaļa (kā obligāts pienākums) no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra pirms nodokļu samaksas ir novirzāma kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tātad ir noteikts minimālais ienākumu apmērs, kas parādniekam ir jānodrošina kreditoru prasījumu segšanai saistību dzēšanas procesā. Šis ir jāuzskata kā pienākums viena no fiziskās personas maksātnespējas mērķiem – parādnieka atbrīvošanai no atlikušajām saistībām – sasniegšanai.[2]
Ņemot vērā minēto secināms, ka saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums novirzīt kreditoru prasījumu segšanai ne mazāk kā vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra pirms nodokļu samaksas.
Papildus norādām, ka Maksātnespējas likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā ir definēts labticības princips, kurš noteic, ka parādniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā jeb godprātīgi. Parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 153. panta pirmās daļas 3. punktu saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc, ja parādnieks nepilda saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi. Tas nozīmē, ja parādnieks neizpilda saistību dzēšanas plānu noteiktajā kārtībā, tad tas ir pamats saistību dzēšanas procedūras izbeigšanai, neatbrīvojot parādnieku no saistībām.
Situācija ir šāda: tēvs vēlas pasludināt maksātnespēju, jo nespēj nokārtot savas saistības. Pirms gada viņa vajadzībām es paņēmu kredītu un naudu pārskaitīju uz viņa kontu. Attiecīgi viņš šo naudu izlietoja daļējai savu saistību segšanai. Katru mēnesi naudu par kredītmaksājumu viņš skaita uz manu kontu. Vai brīdī, kad viņš pasludinās maksātnespēju, es varu pieteikties kā kreditors? Vai kā pierādījums kalpos maksājuma uzdevums, kurā redzams, ka nauda ir pārskatīta viņam? Vai kāds cits pierādījums?
Ņemot vērā jautājumā norādīto, Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) skaidro, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesisku pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju (Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa).
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 128. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.
Kreditora prasījums maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk – administrators) jāiesniedz Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktajā kārtībā, iekļaujot tajā šā paša panta ceturtajā daļā norādīto informāciju, proti prasījuma pamatojumu, prasījuma veidu, prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, prasījuma rašanās laiku, vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu šā likuma 72. panta izpratnē, vai kreditors atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, kā arī prasījuma apmēru un datumu (ja tāds ir zināms), līdz kuram nosacījumam jāiestājas, kontaktinformāciju, tajā skaitā elektroniskā pasta adresi, bankas konta numuru. Savukārt atbilstoši šā paša panta sestajā daļā noteiktajam kreditora prasījumam jāpievieno prasījuma pamatojošie dokumenti, atsevišķi neatšifrējot, kas uzskatāmi par pamatojošiem dokumentiem.
Maksātnespējas likuma 73. panta pirmā daļa noteic, ka kreditoru prasījumi ir iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 74. panta pirmajai daļai un 75. panta pirmajai daļai administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņem lēmumu par tā atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu.
Savukārt Maksātnespējas likuma 80. panta pirmajā daļā paredzētas kreditora tiesības administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu pārsūdzēt tiesā. No minētajām tiesību normām izriet, ka kreditoru prasījumu pārbaude un attiecīga lēmuma pieņemšana ir administratora ekskluzīvā kompetence, ar iespēju kreditoram to nodot pārvērtēšanai tiesā. Savukārt MKD nav tiesīgs vērtēt kreditoru prasījumus, vai noteikt to, kādi tieši pierādījumi kreditoram būtu iesniedzami, lai viņa kreditora prasījums tiktu atzīts.
Vienlaikus norādām, ka no Civillikuma 1511. un 1533. panta satura un jēgas izriet, ka aizdevuma līgumu var noslēgt gan rakstiski, gan mutvārdos, līdz ar to, lai varētu konstatēt aizdevuma faktu, aizdevuma līguma rakstveida forma nav obligāti nepieciešama, un aizdevuma faktu teorētiski var konstatēt ar citiem pierādījumiem, piemēram, maksājuma uzdevumu par aizdevuma pārskaitīšanu personai. Tomēr atkārtoti norādām, ka konkrētās lietas apstākļu izvērtējums ir administratora kompetencē.
Tai pašā laikā normatīvais regulējums neliedz ģimenes locekļiem kļūt par kreditoriem parādnieka maksātnespējas procesā. Taču saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72. un 131. pantu ģimenes locekļi ir uzskatāmi par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku, un atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. panta ceturtās daļas 5. punktā noteiktajam šis apstāklis ir jānorāda kreditora prasījumā.
Ja maksātnespējīgās fiziskās personas kopējie parādi ir radušies pakāpeniski, 13 gadu laikā, vai šādā gadījumā patēriņa kredīts, kas izlietots daļējai parādu segšanai un ir ņemts tikai dažus mēnešus pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas, tiesas ieskatā var tikt uzskatīts par iemeslu maksātnespējas procesa atteikumam?
Parādnieka nespēja segt savas saistības ir viens no kritērijiem, kas nepieciešams maksātnespējas procesa piemērošanai. Kā iepriekš LV portālam norādījis Maksātnespējas kontroles dienests (MKD), ļoti būtisks ir tieši vārds “nespēj”, jo tam jābūt objektīvi pierādāmam kritērijam. Proti, nedrīkst būt situācija, ka parādnieks nevēlas segt savas saistības.
Pasludinot maksātnespējas procesu, iepriekš minēto kritēriju izvērtē tiesa. Tiesu praksē ir tādi spriedumi, kuros tiesa noraidījusi parādnieka vēlmi pasludināt maksātnespējas procesu, jo viņš nevēlas, nevis nespēj segt savas saistības. Kā piemēru MKD ir minējis līdzīgu situāciju: “Persona, katru mēnesi saņemot vienādu darba samaksu, uzņemas saistības. Lai gan personas ienākumi nav palielinājušies, tā uzņemas vēl citas saistības. Tiesa šādā situācijā parādnieka rīcību vērtējusi kā negodprātīgu izturēšanos pret savu finansiālo situāciju un lēmusi, ka parādnieks nevēlas, nevis nespēj segt savas saistības, jo maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī personas ienākumi nav samazinājušies.”
No jautājuma nav saprotams, vai šo 13 gadu laikā, kā arī dažus mēnešus pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas, kad paņemts vēl patēriņa kredīts, ir, piemēram, palielinājušies Jūsu ienākumi. Ja ienākumi nav palielinājušies, tad tiesu prakse liecina, ka tā ir personas nevēlēšanās, nevis nespēja segt savas saistības un tas ir iemesls, kāpēc tiesa var atteikt uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Man ir paņemti vairāki kredīti, kurus vairs nespēju nomaksāt. Vēlos iesākt maksātnespējas procesu. Kredītus ņēmu savām vajadzībām, un vīrs par tiem neko nezina. Bet viņam pieder dzīvokļi, kurus viņš nopirka, kad dzīvojām kopā. Tagad esam neoficiāli šķirti. Vai no viņa var piedzīt īpašumu, ja viņš nav iesaistīts manu aizdevumu ņemšanā un lietošanā un pat neko par to nezina?
Maksātnespējas likuma 137. panta 3. punkts nosaka: administrators pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas apzina parādnieka mantu un saistības. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 145. pantu administrators nodrošina parādnieka mantas pārdošanu bankrota procedūras laikā. Attiecīgi fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir pieļaujama tikai parādnieka mantas atsavināšana.
Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 89. pantu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet par abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir šo laulāto kopīga manta un šaubu gadījumā tiek pieņemts, ka manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Var secināt, ka maksātnespējas procesā kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīta visa parādnieka manta, proti, arī tā, kas ietilpst laulāto kopmantā. Līdz ar to gadījumā, ja ir konstatējams, ka maksātnespējīgajai personai ir tiesības uz kādu mantu, kas ir reģistrēta uz parādnieka laulātā vārda, administratoram ir pamats veikt darbības, kas vērstas uz laulāto kopmantas sadali nolūkā iegūtos līdzekļus novirzīt parādnieka kreditoru prasījumu segšanai. Atbilstoši Civillikuma 91. pantam, fakts, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Ja laulātais pierāda, ka konkrētā manta ir laulātā atsevišķa manta, maksātnespējas procesa laikā administratoram nav pamata veikt darbības, kas vērstas uz mantas atgūšanu no parādnieka laulātā.